DŽIU-DŽITSU
Pašaizsardzības apmācība grupās
Nodarbības notiek
(A.Deglava 69-D, Sporta klubā ”Active Life”)
Nodarbības laiks
Pirmdien, trešdien, piektdien: 7.30–9.00
Instruktors
Ingmārs Vārpiņš
Individuāla apmācība, iepriekš saskaņojot.
Apmācība sievietēm, iepriekš saskaņojot.
Paraugdemonstrējumi, video filmēšana reklāmām un citiem pasākumiem.
Praktiskais džiu-džitsu
Viena no galvenajām džiu-džitsu kā cīņas stila pazīmēm ir tā praktiskā lietojamība. Džiu-džitsu nav kaut kas tāds, ko efektīvi būtu iespējams izmantot tikai treniņu apstākļos, jo nav nepieciešams obligāti nēsāt līdzi nūju vai zobenu, lai efektīvi dzīvē lietotu to, ko esi apguvis treniņos. Tāpat nav obligāti jābūt 100 kilogramus smagam spēkavīram, lai reālā kaujas situācijā varētu izpildīt kādu no džiu-džitsu paņēmieniem. Džiu-džitsu cīņas stila ideju vislabāk raksturo senais latviešu sakāmvārds “mazs cinītis gāž lielu vezumu” vai, citiem vārdiem sakot, – veiklība, pareiza tehnika un lokanība svin uzvaru pār “prastu” brutālu spēku.
Turklāt džiu-džitsu treniņos Tu ne tikai iemācīsies reālā cīņas situācijā maksimāli izmantot savas fiziskās iespējas, bet pretinieka brutālo spēku pavērst pret viņu pašu. Tāpat džiu-džitsu treniņos, iemācoties rīkoties ar t.s. “tradicionālajiem” austrumu cīņu ieročiem (tonfe, nūja, tanto, josta u.c.), Tu vienlaikus iemācīsies savā labā izmantot arī jebkuru citu šķietami nekaitīgu sadzīves priekšmetu, kas var būt Tev pie rokas uzbrukuma gadījumā. Un jo vairāk un cītīgāk Tu nodarbosies ar austrumu cīņām, jo labāka būs Tava meistarība, un galu galā būs brīdis, kad šķietami visnekaitīgākais priekšmets Tavās rokās kļūs par visbīstamāko ieroci.
Par jostām
Vairumā austrumu cīņu jostas krāsa apzīmē audzēkņa meistarības pakāpi. Japāņu cīņas mākslās (piemēram, džudo, džiu-džitsu, aikido vai karatē) cīnītājus atbilstoši meistarības pakāpei kvalificē ar t.s. Danu sistēmas palīdzību. Danu sistēmu pirmo reizi cīņās ieviesa džudo izgudrotājs Džigaro Kano, pēcāk tā tika pārņemta arī citās japāņu cīņas skolās.
Danu sistēma cīnītājus iedala divās lielās grupās – mācekļos un meistaros. Mācekļiem tiek piešķirtas KYU, bet meistariem DAN pakāpes. Lai kļūtu iegūtu viszemāko meistara pakāpi – 1. DAN (pirmās pakāpes melnā josta) –, audzēknim vispirms ir pakāpeniski jāiegūst visas mācekļa (KYU) pakāpes.
KYU pakāpes visbiežāk tiek apzīmētas ar krāsainajām jostām, taču dažos cīņas stilos audzēkņiem visu laiku ir jāvalkā baltā josta, kamēr viņš būs izgājis visas KYU pakāpes un tad nokārtojis eksāmenu uz 1. DAN, saņemot melno jostu.
KYU sistēmā viszemākā iespējamā pakāpe ir 10 KYU. Mūsdienās nav daudz tādu skolu, kurās savus skolniekus iedala 10 KYU pakāpēs. Pieaugušajiem garais ceļš uz melno jostu parasti sākas ar eksāmenu uz 6. vai 5. KYU. Visaugstākā no KYU pakāpēm ir 1. KYU (parasti brūnā josta).
Mācekļu eksāmeni – KYU pakāpes
Latvijā džiu-džitsu skolnieki savu ceļu uz melno jostu parasti iesāk ar eksāmenu uz 5. KYU. 5. KYU ir dzeltenā josta. Tai seko 4. KYU (oranžā josta), 3. KYU (zaļā josta), 2. KYU (zilā josta) un 1. KYU (brūnā) josta. Parasti starp visiem šiem eksāmeniem pastāv noteikts laika periods, kuram paejot pretendents drīkst kārtot nākamo eksāmenu. Eksāmenos no pretendenta tiek prasīts noteikts skaits paņēmienu un citas tehnikas (atbilstoši pakāpei, uz kuru tiek kārtots eksāmens). Tomēr vienlaikus ar lielāku paņēmienu skaitu eksāmenos uz nākamajām jostām tiek prasīts arī labāks tehniskais izpildījums.
Eksāmens uz melno jostu (1. DAN)
Tālākās pakāpes (2.–12…DAN)
Lai arī dažos cīņu veidos dažreiz ir sastopami pat meistari ar 12. DAN, iegūt nākamās pakāpes melno jostu nepavisam nav elementāri pat labam meistaram. Lai iegūtu augstākas pakāpes melno jostu ar ierastajiem treniņiem savā Dojo (treniņu zāle) var arī nepietikt. Visticamāk, nāksies ne tikai regulāri apmeklēt dažādus seminārus (iespējams, arī ārzemēs), bet varbūt pat apmeklēt privātas nodarbības pie augstas klases sensejiem. Savukārt augstākās klases melnās jostas tiek pasniegtas par īpašiem nopelniem cīņas stila attīstībā kvalitātes un tehniskā izpildījuma ziņā.
Iegūstot melno jostu, māceklis pats kļūst par meistaru, tāpēc melnās jostas eksāmens austrumu cīņās ir īpaši svarīgs, un arī prasības pret pretendentiem ir ļoti augstas. Teorijā ir pausts viedoklis, ka melnajai jostai ir jāpārzina pilnīgi visa džiu-džitsu bāzes tehnika, jāprot cīnīties pret vairākiem pretendentiem. Latvijā praksē melnās jostas pretendents savu meistarību pierāda, rīkojot šovu. Viņš pats iestudē noteikta garuma priekšnesumu, kurā iekļauj sevis izvēlētus paņēmienus un tehnikas, protams, atbilstoši melnajai jostai izvirzītajām prasībām priekšnesuma kvalitātes un tehniskā izpildījuma ziņā.
Treniņi
Pirmais (izmēģinājuma) treniņš ir bez maksas! Tas tāpēc, lai Tu varētu izmēģināt, vai šie treniņi ir tieši tas, ko Tu meklē.
Zemāk ir redzams pēc kādas shēmas (parasti) noris mūsu treniņi.
Treniņš vidēji ilgst pusotru stundu, notiek divas reizes nedēļā.
Treniņa sākums – plkst. 08:00, turpinās parasti līdz pulksten 9.30.
1. Iesildīšanās
2. Kritienu tehnikas atstrādāšana
Ikviens treniņš sākas ar iesildīšanos. Iesildīšanās ir nepieciešama, lai sagatavotu ķermeni un vēlāk nesatraumētos treniņa gaitā. Iesildīšanās notiek vieglā tempā, parasti sākas ar skrējienu apkārt zālei, izvingrinot un iesildot rokas, kājas, plecus, kaklu utt.
3. Sitienu un spērienu tehnikas atstrādāšana
Iemācīties krist pareizi ir ļoti svarīgi – ne tikai tāpēc, lai varētu pilnvērtīgi strādāt treniņa laikā. Prasme sagrupēties un pareizi krist noderēs arī dzīvē, piemēram, paslīdot uz slidenas ietves vai krītot no velosipēda. Dažos gadījumos prasme pareizi krist var ne tikai pasargāt no savainojumiem, bet arī izglābt dzīvību.
4. Vingrojumi spēka, lokanības un izturības attīstīšanai
Reālā dzīves situācijā, lai uzvarētu cīņā, ļoti bieži pietiek tikai ar vienu labi mērķētu un spēcīgu sitienu vai spērienu. Neprecīzi izpildīts sitiens (vai spēriens) ne tikai var nebūt pietiekami efektīvs, bet tāpat var pat sagādāt traumu tā izpildītājam. Tāpēc īpašu uzmanību treniņos pievēršam pareizai sitienu un spērienu tehnikas atstrādāšanai, kā arī aizsardzībai pret sitieniem un spērieniem.
5. Džiu-džitsu tehnikas atstrādāšana
Tikai tad, kad ķermenis ir atbilstoši iesildīts, var tikt uzsākts darbs pie džiu-džitsu tehnikas atstrādāšanās. Katrā treniņā tiek atstrādāta dažādi džiu-džitsu paņēmieni. Tā var būt, piemēram, atbrīvošanās no satvērieniem (aiz piedurknes, jakas atloka, rokas, pleca utt.), aizsardzība pret uzbrukumiem (pret spērieniem, sitieniem, dažādiem satvērieniem, pret uzbrukumu ar aukstajiem ieročiem (nazis, steks)). Tiek apgūti arī dažādi efektīvi metieni, uzbrucēja konvojēšana utt.
Lai efektīvi izpildītu paņēmienus, ir nepieciešams spēks, izturība un lokanība, citiem vārdiem sakot – vispārējā fiziskā sagatavotība. Tāpēc ikvienā treniņā tiek izpildīti t.s. spēka un izturības vingrojumi (piemēram, t.s. "piepumpēšanās", pietupieni, vingrojumi vēdera presei utt.). Lokanība tiek attīstīta, izpildot stiepjošos vingrojumus.
6. Cīņas paņēmieni uz zemes
Cīņas paņēmieni uz zemes. Gadījumos, kad pretinieki ir spēkos līdzīgi, 90 % no visām cīņas situācijām reālajā dzīvē noslēdzas ar cīņu uz zemes. Tāpēc gandrīz katrā treniņā atstrādājam arī cīņas paņēmienus situācijai, kad abi pretinieki atrodas guļus stāvoklī uz zemes jeb t.s. parterā. Tiek apgūti laušanās, žņaugšanas u.c. efektīvi paņēmieni cīņai parterā.
7. Cīņas spēles
Lai jebkuru apgūtu paņēmienu efektīvi izmantotu dzīvē, to ir jāvar izpildīt ne tikai, kad treniņu partneris to atļauj, bet arī pārvarot pretinieka pretestību. Tāpēc treniņos tiek izspēlētas arī vieglas cīņas ar zināmu pretošanos no treniņu partnera puses. Šeit netiek lietots vārds ”sparings” , jo tas vairāk asociējas ar treniņu cīņām profesionālu vai pusprofesionālu sportistu starpā.
Mūsu treniņu laikā cīņas notiek vieglā tempā, ar ierobežotu pretošanos, lai maksimāli izvairītos no iespējamām traumām. Tā var būt cīņa parterā (uz zemes), viegls sparings (sitienu vietā viegli pieskārieni pretiniekam), spēle, kurā nepieciešams izgrūst pretinieku no kādas teritorijas, izvest no līdzsvara, gūt virsroku, izpildīt kādu konkrētu paņēmienu utt.
8. Atsildīšanās
Ikviens treniņš noslēdzas ar viegliem stiepšanās vingrojumiem.
Uz treniņiem vēlams ierasties savlaicīgi. Plkst. 8.00 treniņi iesākas uz tatami, t.i. cīņu zālē. Tas nozīmē, ka pie sporta kluba vēlams būt vismaz 10 minūtes iepriekš. Bieži tiek uzdots jautājums, vai pirms treniņa ir obligāti piezvanīt un pieteikties? Atbilde: tas ir ļoti vēlams, lai Ingmārs varētu rēķināties ar to, cik audzēkņu būs nodarbībā (lai katram būtu pāris), taču, ja atnāksi bez pieteikšanās, būsi laipni gaidīts. Dodies uz sporta klubu ”Active Life” (Deglava ielā 69-D, Rīgā) pie administratores un saki, ka nāc uz džiu-džitsu nodarbībām plkst. 8.00 (instruktors Ingmārs). Ieeja sporta klubā no sānu puses.
Par eksāmeniem
Mūsu audzēkņiem tagad, atbilstoši katra audzēkņa individuālajai kvalifikācijai, pieredzei un meistarībai, ir iespēja, nokārtojot eksāmenus džiu-džitsu, iegūt dažādu pakāpju jostas. Šeit ir atbildes uz dažiem no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem eksāmenu sakarā.
Mūsu audzēkņiem tagad, atbilstoši katra audzēkņa individuālajai kvalifikācijai, pieredzei un meistarībai, ir iespēja, nokārtojot eksāmenus džiu-džitsu, iegūt dažādu pakāpju jostas. Šeit ir atbildes uz dažiem no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem eksāmenu sakarā.
1. Cik ilgi ir jātrenējas iesācējam, lai varētu kārtot savu pirmo eksāmenu un iegūtu savu pirmo jostu?
Aptuveni 6 mēneši no pirmās nodarbības. Daudzās austrumu cīņu skolās ir noteikts konkrēts laika periods, kuram jāpaiet no treniņu uzsākšanas, līdz audzēknis ir tiesīgs kārtot savu pirmo eksāmenu. Džiu-džitsu tie parasti ir 6 mēneši no pirmās nodarbības. Mūsu skolā audzēknis pie eksāmeniem tiek pielaists ar trenera rekomendāciju. Tas nozīmē, ka treneris, izvērtējot Tavu meistarību un arī centību, izlems, kad būsi gatavs kārtot savu pirmo eksāmenu. 6 mēneši šajā gadījumā nav obligāts termiņš, bet gan orientējošs laiks, kāds parasti paiet līdz audzēknis džiu-džitsu ir apguvis tādā līmenī, lai varētu pretendēt uz savu pirmo jostu. Tas var būt gan mazliet agrāk par 6 mēnešiem, bet varbūt līdz pirmajam eksāmenam būs jāpatrenējas arī mazliet ilgāk.
2. Kur un kad notiek eksāmeni?
Eksāmeni notiek pēc iepriekšējas vienošanās starp treneri un senseju, kurš pieņems eksāmenus. Visticamāk, eksāmeni notiks citās telpās kopā ar audzēkņiem no citām džiu-džitsu skolām. Parasti eksāmeni tiek organizēti divas reizes gadā – īsi pirms Ziemassvētkiem un pirms Jāņiem.
3. Vai par eksāmeniem ir papildus jāmaksā?
Bezmaksas.
4. Kas jāņem līdzi uz eksāmenu?
Uz eksāmenu ir obligāti ierasties kimono. Kaut arī eksāmenā tiek prasītas tehnikas pret uzbrukumu ar nūju, nazi, pistoli utt., šie priekšmeti uz eksāmenu parasti līdzi nav jāņem, jo tos nodrošina tā skola, kurā notiek eksāmens.
5. Vai, ierodoties uz eksāmenu, ir obligāti pirms tam sameklēt sev partneri?
Uz eksāmenu ir vēlams ierasties kopā ar cilvēku, ar kuru strādāsi eksāmena laikā. Tas ir vēlams, pirmkārt, tāpēc, ka ar šo cilvēku Tu būsi pieradis strādāt, Jums būs atstrādātas kopīgas tehnikas un nokārtot eksāmenu ar jau zināmu partneri būs daudz vieglāk, nekā strādājot ar kādu, kurš eksāmenā ir satikts pirmo reizi. Katrā ziņā, ja Tu vēlies kārtot eksāmenu, Tu noteikti vari sarunāt kādu no mūsu grupas sev par partneri eksāmenā (nav obligāti, lai arī viņš kārtotu eksāmenu. Viņš var piedalīties eksāmenā vienkārši kā tavs partneris un asistents).
6. Ko no audzēkņa prasa eksāmena laikā?
Eksāmeni notiek pēc konkrētas programmas, kas atrodama pēc šī raksta. Visu eksāmenos prasīto tehniku mēs apgūstam nodarbībās. Pēc būtības zemākajai (dzeltenajai) jostai ir jāzina viens paņēmiens (tehnika) pret katru uzbrukuma veidu (satvērieni, sitieni, spērieni, uzbrukums ar steku, pistoli, nazi utt.). Tāpat jāprot izpildīt 6 metieni, 4 konvojēšanas utt. (skat. visu tehnikas sarakstu lapas apakšā). Attiecīgi otrās pakāpes (oranžai) jostai tiek prasīti divi paņēmieni pret katru uzbrukuma veidu un lielāks metienu, sāpju, žņaugšanas u.c. paņēmienu skaits. Tāpat tiek prasīts arī labāks tehniskais izpildījums. Papildus tiek prasītas arī bāzes tehnikas zināšanas (kūleņi, pašapdrošināšanas kritieni utt.).