DŽIU-DŽITSU TEHNIKAS
Atbrīvošanās no satvērieniem
Atbrīvošanās no satvērieniem ir ļoti nozīmīga džiu-džitsu tehnikas sastāvdaļa. Treniņos parasti tiek izspēlētas situācijas, kad uzbrucējs (japāņu cīņas stilos saukts par Uke) uzbrūk, satverot pretinieku aiz rokas, pleca, jakas atloka, aiz matiem, no aizmugures utt. Partneris, kurš izpilda tehniku (Nage), atbrīvojas no satvēriena, izpildot paņēmienu. Vairumā gadījumu izpildītā tehnika noslēdzas ar t.s. kontroli – situāciju, kad Nage jeb tas, kurš aizsargājas, pilnībā kontrolē uzbrucēju.
Džiu-džitsu atbrīvošanās no satvērieniem var būt gan līdzīga kā aikido (salīdzinoši maigi un ļoti tehniski paņēmieni, kuri prasa ārkārtīgi precīzu izpildījumu), bet tāpat atbrīvošanās no satvēriena var notikt, lietojot salīdzinoši vieglāku, bet tajā pašā laikā pretiniekam daudz traumatiskāku tehniku (iestarpinot sitienus un spērienus, iedarbojoties uz pretinieka sāpju punktiem, izpildot dažādus metienus utt.).
(Augstāk attēlā t.s. Nikyo kontrole, aikido tehnika. Līdzīgas kontroles, ar sāpju paņēmienu palīdzību kontrolējot pretinieku, ir sastopamas arī džiu-džitsu, tomēr visbiežāk aikido pazīstamiem paņēmieniem efektivitātes nolūkā tiek pievienoti daži sitieni un spērieni pretinieka uzmanības novēršanai.)
Tomēr džiu-džitsu kontrole var noslēgties citādākos veidos nekā aikido. Piemēram, pēc atbrīvošanās no satvēriena, izejot uz cīņu parterā un kontrolējot partneri ar kādu no partera paņēmieniem.
Tehnikas – cīņa uz zemes
Lielākā daļa reālo konflikta situāciju, sevišķi, ja pretinieki ir līdzīgos spēkos, noslēdzas ar cīņu uz zemes jeb parterā. Lielā mērā tieši pateicoties partera tehnikai, džiu-džitsu stils ir interesants un atraktīvs lielākajai daļai MMA (Mixed Martial Arts) cīkstoņu. Partera tehnika var izpausties gan kā dažādu sāpju paņēmienu izpildīšanas pretiniekam, gan kā žņaugšana vai gluži vienkārši kā noturēšana (kontrole). Gan Latvijā gan pasaulē arvien lielāku popularitāti gūst sacensības, kur visa cīņa starp pretiniekiem notiek tikai parterā (iespējams, pēc vienošanās starp partneriem, pieslēdzot cīņai sitienus). Šādās sacensībās starp pretiniekiem uzvar tas, kurš pirmais pretiniekam izpilda paņēmienu, liekot otram pretiniekam padoties.
20. gadsimta 90. tajos gados lielu popularitāti ieguva t.s. Brazīlijas džiu-džitsu, pateicoties vienam no spilgtākajiem šī cīņas stila pārstāvjiem Royce Gracie (viens no leģendārās Gracie ģimenes, pateicoties kurai Brazīlijas džiu-džitsu pazīstams arī kā Gracie Jiu-jitsu). Royce Gracie trīs reizes uzvarēja Ultimate Fighting Championship (leģendārais MMA cīņu turnīrs).
Brazīlijas džiu-džitsu tehnika ir slavena, galvenokārt pateicoties tieši partera cīņai jeb t.s. cīņai uz zemes. Cīkstonis, pārvarot distanci, noved savu pretinieku cīņā parterā, kur gūst uzvaru, pateicoties tehniskajam pārākumam. Brazīlijas džiu-džitsu tehnikas ir gandrīz katra MMA cīkstoņa paņēmienu tehniskajā arsenālā.
Pašaizsardzībā Brazīlijas džiu-džitsu ir ļoti noderīgs, jo, kā norāda statistika, lielākā daļa konflikta situāciju, kur pretinieki ir apmēram līdzīgos spēkos, noslēdzas ar cīņu uz zemes, un šeit parasti uzvar tas, kurš pārvalda plašāku tehnisko paņēmienu arsenālu cīņai uz zemes.
Pie mums treniņos regulāri tiek atstrādātas partera tehnikas, tāpat notiek arī vieglas cīņas parterā, lai pārbaudītu savus spēkus.
Tehnikas – metieni
Džiu-džitsu ietver sevī ļoti plašu metienu tehnikas spektru – sākot no sportiskajiem metieniem, kādus varam redzēt, piemēram, džudo sacensībās, līdz pat ļoti tehniskajiem (aikido tipa) metieniem. Galvenā atšķirība no abiem jau minētajiem stiliem un džiu-džitsu šeit slēpjas apstāklī, ka džiu-džitsu metienu var kombinēt ar dažādām citām tehnikām – visbiežāk sitienu un spērienu, bet tāpat arī dažādiem citiem sāpju paņēmieniem, kas palīdz tehnikas izpildīšanai. Tie, kuri nodarbojušies ar aikido, džiu-džitsu tehnikā pamanīs daudzas līdzības, arī metienos. Savukārt, kad kāds ir ilgāku laiku nodarbojies ar džudo, tad var apgalvot, ka lielu daļu no džiu-džitsu metieniem viņš jau zina.
1. Sportiskie (džudo tipa) metieni
Šie metieni ir ļoti dažādi – sākot no vienkāršiem metieniem (piemēram, pretinieka paklupināšana vai izvešana no līdzsvara) līdz pat sarežģītajiem (pretinieka mešana pār gurniem, pār plecu, pār sevi utt.). Praktizējot džudo metienus, ļoti svarīga ir precizitāte gan tam, kurš izpilda tehniku, bet jo sevišķi no tā partnera puses, uz kuru izpilda metienu. Džudo viena no galvenajām prasmēm ir prasme pareizi krist – tieši tāpēc nodarbībās tiek atstrādātas pareizas kritienu tehnikas.
Prasme pareizi krist audzēkņiem vēlāk noderēs ne tikai uz tatami, bet var noderēt arī pavisam parastās dzīves situācijās, piemēram, paslīdot uz slidenas ietves. Ņemot vērā, ka daži džudo metieni iesācējiem var būt traumatiski, treniņos mēs vispirms apgūstam prasmi krist, bet pie metienu tehnikas pārejam tikai tad, kad ir nostiprinātas pirmās pareizas krišanas iemaņas. Metienu apguvi uzsākam ar pašiem vieglākajiem metieniem.
Augstāk attēlā: džudo metiens, balstīts uz pretinieka izvešanu no līdzsvara un paklupināšanu. Šis ir salīdzinoši viegls un drošs metiens.
Ar šādiem metieniem (augstāk attēlā) džudo visbiežāk tiek reklamēts uz afišām. Partnera lidojums, atraujoties no zemes, protams, izskatās skaisti, tomēr šādus metienus var izpildīt tikai uz partneri, kurš ļoti labi ir apguvis pareizas krišanas prasmi, pretējā gadījumā šādi metieni var noslēgties ar traumām.
2. Ļoti tehniskie (aikido tipa) metieni
Aikido tehnika ir ļoti sarežģīta. Lai kaut ko no tās efektīvi lietotu dzīvē, vairumam iesācēju būs nepieciešami daudzi treniņu gadi. Savā tehnikā aikido māca ”strādāt” ar pretinieka spēku, novadīt to, izmantot pretinieka inerci. Tādi ir arī aikido metieni – sarežģīti un prasa ļoti precīzu tehnisko izpildījumu, tomēr ir pievilcīgi ar to, ka ļauj uzvarēt pretinieku, viņu pasaudzējot un nenodarot nopietnus ievainojumus.
Attēlā redzams viens no tradicionālajiem aikido metieniem.
Tehnikas – konvojēšana
Konvojēšanas tehnika tiek izmantota, galvenokārt apgūstot t.s. džiu-džitsu praktisko novirzienu, kuru apgūst policisti, miesassargi u.c. drošības struktūru pārstāvji un kuru māca arī dažādās pašaizsardzības nodarbībās, arī mūsu grupā. Konvojēšana nozīmē to, ka Nage (tas, kurš izpilda tehniku) ar dažādu sāpju paņēmienu palīdzību kontrolē Uki (to, kurš saņem tehniku), Nage, nezaudējot kontroli, var piespiest Uki piecelties kājās, izstiept roku uz priekšu utt., citiem vārdiem sakot, tam, kurš izpilda tehniku, ir pilnīga kontrole pār sagūstīto.
Viens no populārākajiem, taču nebūt ne vienīgais konvojēšanas paņēmiens, ir uzbrucēja roku izlaušana uz muguras, lai nogādātu viņu šajā gadījumā ārpus sporta laukuma teritorijas. Mūsu treniņos pārsvarā tiek atstrādāta tehnika, kur konvojēšanu izpilda viens cilvēks.